Gaujas nacionālā parka likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants
(1) Gaujas nacionālais parks (turpmāk — parks) ir valsts nozīmes īpaši
aizsargājama dabas teritorija, kas atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē.
Parka platība ir 91 745 hektāri. Parka robežas noteiktas saskaņā ar šā
likuma 1. un 2.pielikumu.
(2) Parka pārvaldi īsteno parka administrācija. Tā ir Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde.
(3) Parka administrācija ir juridiskā persona.
2.pants
(1) Parka darbības mērķis ir aizsargāt mazpārveidotas dabas teritorijas,
kam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa
formas, laukakmeņus, avotus (turpmāk — valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskie
un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi), kā arī tipiskās ainavas, dabas
un kultūras pieminekļus un veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu
attīstību.
(2) Parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus apstiprina
Ministru kabinets.
(3) Parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē
Ministru kabinets.
3.pants
(1) Parka teritorijā aizliegts:
1) bojāt vai iznīcināt kultūrvēsturiskos objektus;
2) bojāt vai iznīcināt valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos
dabas pieminekļus;
3) veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
4) bojāt vai iznīcināt mikroliegumus, aizsargājamos un retos augus,
kā arī to biotopus;
5) bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos kokus, kas iekļauti dabas
pieminekļu kategorijā;
6) bojāt vai iznīcināt vietējās nozīmes aizsargājamos kokus, kuru sarakstu
apstiprina pašvaldības;
7) postīt putnu ligzdošanas vietas, skudru pūžņus un citu dzīvnieku
dzīves vietas;
8) izgāzt vai izmest atkritumus (izņemot atkritumu deponēšanas poligonus
un izgāztuves);
9) piesārņot augsni, gaisu, virszemes ūdenstilpes, avotus un pazemes
ūdeņus;
10) iztaisnot upes un strautus;
11) pārvietoties ar motorlaivām un ūdens motocikliem pa upēm, ezeriem
un citām ūdenstilpēm (izņemot Ungura ezeru);
12) bojāt vai iznīcināt labiekārtojuma objektus, informācijas un norādes
zīmes;
13) izbūvēt dambjus un mākslīgus šķēršļus bez zivju ceļa ierīkošanas
upēs un citās ūdenstecēs, kur notiek zivju migrācija.
(2) Parkā atbilstoši tā aizsardzības režīmam nav atļautas citos dabas
aizsardzības normatīvajos aktos aizliegtās darbības.
4.pants
Parka administrācijas rakstveida atļauja nepieciešama, lai varētu:
1) projektēt un izbūvēt gāzes un naftas vadus, dzelzceļus, autoceļus,
augstsprieguma elektropārvades līnijas un citus rūpnieciskās infrastruktūras
objektus;
2) veikt derīgo izrakteņu ieguvi un zemes dzīļu izpēti;
3) izmantot motorizētus ūdens transportlīdzekļus Ungura ezerā;
4) transformēt meža un lauksaimniecības zemes Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā.
5.pants
Parka teritorijā esošo pašvaldību teritoriju plānojumi pirms to pieņemšanas
saskaņojami ar parka administrāciju.
6.pants
Fiziskās un juridiskās personas pirms tādu dabas un kultūrvēsturisko
objektu izpētes darbu sākšanas, kas var mainīt šo objektu stāvokli, informē
par to parka administrāciju.
II nodaļa. Funkcionālās zonas
7.pants
Parka teritorijā ir izveidotas šādas funkcionālās zonas:
1) dabas rezervāta (stingrā režīma) zona;
2) dabas lieguma zona;
3) ainavu aizsardzības zona;
4) kultūrvēsturiskā zona;
5) neitrālā zona.
8.pants
(1) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zona ir izveidota, lai saglabātu
bioloģiski daudzveidīgajās teritorijās notiekošos dabiskos procesus.
(2) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zonā aizliegta jebkāda dabas resursu
ieguve, saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot:
1) zinātnisko izpēti;
2) meža ugunsdrošības pasākumus;
3) pasākumus, kas nepieciešami dabas rezervāta aizsardzībai un saglabāšanai
(saskaņā ar dabas aizsardzības plānu);
4) dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas šķērsošanu pa noteiktiem
maršrutiem parka administrācijas noteiktajā kārtībā.
(3) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas zeme ir valsts īpašums.
9.pants
(1) Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu Gaujas senielejai
un Gaujas pieteku ielejām raksturīgo dabisko ainavu ar mazpārveidotas
dabas biotopu un cilvēku darbības ietekmētu biotopu mozaīku, kā arī lai
saglabātu šajā teritorijā koncentrētos valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos
un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus un citus dabas pieminekļus.
(2) Dabas resursu saimnieciskā izmantošana dabas lieguma zonā notiek
atbilstoši parka dabas aizsardzības plānam. Uz tā pamata tiek izstrādāts
katra konkrētā zemes īpašuma vai pastāvīgā lietošanā nodotā zemes gabala
dabas aizsardzības plāns, kuru saskaņā ar parka aizsardzības un izmantošanas
noteikumiem pēc zemes īpašnieka vai lietotāja pieteikuma apstiprina parka
direktors.
(3) Dabas lieguma zonā aizliegts:
1) iegūt koksni valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos, izņemot
gadījumus, kad saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem koku ciršana nepieciešama
biotopu aizsardzībai, bioloģiskās daudzveidības palielināšanai, mākslīgi
izveidotu tīraudžu ilglaicīgai rekonstrukcijai, kā arī stihisko postījumu
likvidācijai;
2) sagatavot kokmateriālus kailcirtēs;
3) nosusināt purvus;
4) bojāt, iznīcināt, uzart vai kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas;
5) lietot minerālmēslus, ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un cita
veida bīstamas un toksiskas ķīmiskās vielas un produktus, izņemot parka
aizsardzības un izmantošanas noteikumos vai konkrēto zemes īpašumu vai
pastāvīgā lietošanā nodoto zemes gabalu dabas aizsardzības plānos noteiktos
gadījumus;
6) mainīt reljefu un veikt jebkuru darbību, kas veicina paātrinātu
virszemes noteci un augsnes erozijas attīstību;
7) iegūt derīgos izrakteņus;
8) dedzināt sauso zāli un niedres, kā arī ugunsbīstamajā periodā dedzināt
meža ciršanas atliekas;
9) ieviest dabiskajos biotopos vietējiem apstākļiem svešas augu un
dzīvnieku sugas.
(4) Īpašuma tiesību aprobežojumi dabas lieguma zonā ierakstāmi zemesgrāmatā,
pamatojoties uz šo likumu un parka administrācijas nostiprinājuma lūgumu.
(5) Lai nodrošinātu augu un dzīvnieku sugu netraucētu eksistenci, kā
arī iespēju dzīvniekiem pulcēties migrācijas periodos, dabas lieguma
zonā vai tās daļā parka administrācija saskaņā ar parka aizsardzības
un izmantošanas noteikumiem var noteikt sezonas liegumu — ierobežojumu
vai aizliegumu apmeklētājiem (fiziskajām personām, kas atrodas parka
teritorijā ārpus sava īpašuma) uz laiku uzturēties konkrētajā teritorijā
vai veikt konkrētu saimniecisko darbību.
(6) Ar parka administrācijas rakstveida atļauju dabas lieguma zonā
var:
1) veikt būvniecību (arī hidrotehnisko būvju būvniecību) dabiskā ainavā;
2) organizēt masu izklaides pasākumus brīvā dabā (atpūtas, sporta un
citus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku), izņemot gadījumus,
kad pasākumi notiek speciāli šim nolūkam paredzētajās vietās.
(7) Pašvaldība informē parka administrāciju par jebkuru būvniecību
dabas lieguma zonā. Ja dabas lieguma zonā paredzētā būvniecība var izraisīt
būtiskas dabas un kultūrvēsturiskās vides pārmaiņas, pašvaldība būvatļauju
izsniedz tikai pēc būvniecības saskaņošanas ar parka administrāciju.
10.pants
Ainavu aizsardzības zona ir izveidota, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo
ainavu, nacionālo kultūrvidi un rekreācijas resursus, kā arī nodrošinātu
nenoplicinošu saimniecisko darbību.
11.pants
(1) Kultūrvēsturiskā zona ir izveidota, lai nodrošinātu kompleksu aizsardzību
īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskajās teritorijās, kā arī teritorijās,
kurās koncentrēti kultūras pieminekļi.
(2) Būvniecība kultūrvēsturiskajā zonā veicama saskaņā ar šā likuma
9.panta septīto daļu.
12.pants
Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu parkā esošo blīvi apdzīvoto
teritoriju vai intensīvi izmantojamo lauksaimniecības platību ilgtspējīgu
attīstību.
III nodaļa. Parka pārvalde
13.pants
Parka administrācijas funkcijas ir šādas:
1) pārraudzīt un kontrolēt parka teritoriju saskaņā ar šo likumu un
citiem normatīvajiem aktiem;
2) uzraudzīt šā likuma, kā arī vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu
reglamentējošo likumu ievērošanu;
3) aizsargāt dabas un kultūrvēsturiskos objektus;
4) veikt izglītojošu un izpētes darbu;
5) saglabāt teritorijas rekreācijas potenciālu, lai nodrošinātu dabu
nenoplicinošu tūrismu un atpūtu;
6) celt prasības tiesā pret vainīgajām personām par videi nodarīto
zaudējumu atlīdzību;
7) likumā noteiktajā kārtībā realizēt valsts pirmpirkuma tiesības uz
lieguma zonā atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem;
8) likumā noteiktajā kārtībā veikt parka teritorijā civiltiesiskus
darījumus ar valsts meža zemi.
14.pants
(1) Parka administrāciju vada direktors, kurš vienlaikus ir galvenais
vides valsts inspektors parka teritorijā.
(2) Direktora kandidatūru pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.
15.pants
Parka administrācija sniedz valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī
sabiedrībai informāciju par stāvokli vides aizsardzībā un dabas resursu
izmantošanā.
16.pants
(1) Lai efektīvāk aizsargātu un apsaimniekotu parku, ir izveidota parka
konsultatīvā padome, kurā iekļauti arī vietējo pašvaldību pārstāvji.
Konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(2) Konsultatīvās padomes sastāvu nosaka Ministru kabinets, bet tās
personālsastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrs.
17.pants
Parka finansu līdzekļus veido:
1) dotācija no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem;
2) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;
3) ieņēmumi no koksnes realizācijas;
4) fizisko un juridisko personu ziedojumi.
IV nodaļa. Parka administrācijas amatpersonu tiesības
18.pants
(1) Parka administrācijas amatpersonas ir direktors un vides valsts
inspektori.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētās amatpersonas veic šajā likumā un
citos normatīvajos aktos noteikto vides aizsardzības un dabas resursu
izmantošanas uzraudzību parka teritorijā.
19.pants
Parka administrācijas amatpersonām ir tiesības pašaizsardzības nolūkos
iegādāties, glabāt, nēsāt un pielietot dienesta ieročus.
20.pants
(1) Parka administrācijas amatpersonām un darbiniekiem ir dienesta
apliecība.
(2) Parka administrācijas amatpersonām pienākumu veikšanai bez maksas
izsniedz dienesta formas tērpu, kurš nēsājams, pildot dienesta pienākumus.
Formas tērpa paraugu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrs.
Pārejas noteikums
Šā likuma 9.panta sestās daļas 1.punkts, septītā daļa un 11.panta otrā
daļa ir spēkā līdz attiecīgo pašvaldību teritoriju plānojumu un detālplānojumu
apstiprināšanai.
Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 16.decembrī.
Rīgā 1999.gada 30.decembrī Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Gaujas nacionālā parka likuma
1.pielikums
Gaujas nacionālā parka robežu apraksts
Gaujas nacionālajam parkam ir šādas robežas:
no 1. līdz 2. — no punkta lejpus Valmieras, dienvidos
no Valmieras apvedceļa Gaujas upes kreisajā krastā pretī Jumaras upes
ietekai, uz austrumiem pa zemnieku saimniecības "Kuldīdznieki" 126.meža
kvartāla dienvidu robežstigu līdz ceļam Grīšļi–Sapa;
no 2. līdz 3. — pa ceļu Grīšļi–Sapa uz dienvidiem līdz Kauguru pagasta
Jērņu mājām;
no 3. līdz 4. — no Jērņu mājām pa zemesceļu uz austrumiem līdz autoceļam
Valmiera–Cēsis pie šā ceļa krustojuma ar 330 kV elektrolīniju;
no 4. līdz 5. — pa autoceļu Valmiera–Cēsis uz dienvidiem līdz Liepas
pagasta Drāku mājām un tālāk uz dienvidiem līdz pagriezienam uz Liepas
pagasta Grīviņu mājām;
no 5. līdz 6. — no pagrieziena uz Liepas pagasta Grīviņu mājām pa lauku
ceļu uz dienvidaustrumiem līdz ceļam Liepa–Mārsnēni;
no 6 līdz 7. — pa ceļu Liepa–Mārsnēni austrumu virzienā
līdz apdzīvotajai vietai "Sarkaņi";
no 7. līdz 8. — no apdzīvotās vietas "Sarkaņi" pa
lauku ceļu dienvidu virzienā līdz Liepas pagasta Irbīšu mājām;
no 8. līdz 9. — no Liepas pagasta Irbīšu mājām pa lauku ceļu uz rietumiem
līdz Liepas pagasta Tomēnu mājām, līdz ceļam Liepa–Jaunrauna;
no 9. līdz 10. — pa ceļu Liepa–Jaunrauna dienvidu virzienā līdz autoceļam
Cēsis–Rauna;
no 10. līdz 11. — pa autoceļu Cēsis–Rauna rietumu virzienā līdz Jaunraunas
centram;
no 11. līdz 12. — no Jaunraunas centra pa autoceļu dienvidu virzienā
līdz Veselavas kapiem;
no 12. līdz 13. — no Veselavas kapiem pa autoceļu Priekuļi–Bērzkrogs
dienvidu virzienā līdz Bērzkrogam;
no 13. līdz 14. — no Bērzkroga pa autoceļu Veclaicene–Rīga rietumu
virzienā līdz Augšlīgatnei;
no 14. līdz 15. — no Augšlīgatnes pa autoceļu Līgatne–Nītaure dienvidu
virzienā līdz zemesceļa pagriezienam uz Mores pagasta Gudrēnu mājām;
no 15. līdz 16. — no Mores pagasta Gudrēnu mājām pa zemesceļu dienvidu
virzienā gar Gudrēnu un Žakaru mājām līdz pagriezienam uz Eglaines pienotavu;
no 16. līdz 17. — pa ceļu Eglaines pienotava–More dienvidu virzienā
līdz Morei;
no 17. līdz 18. — no Mores pa ceļu Nītaure–Jūdaži rietumu virzienā
gar Kārtūžiem līdz Siguldas pagasta Purzemnieku mājām, sasniedzot krustojumu
ar ceļu no Jūdažiem gar Sudas purva rietumu malu uz autoceļu Veclaicene–Rīga;
no 18. līdz 19. — pa zemesceļu Veclaicene–Rīga ziemeļu virzienā līdz
autoceļam Veclaicene–Rīga pie Siguldas pagasta Gobu mājām;
no 19. līdz 20. — no Siguldas pagasta Gobu mājām pa autoceļu Veclaicene–Rīga
rietumu virzienā līdz Siguldas pilsētas robežai;
no 20. līdz 21. — no Siguldas pilsētas robežas gar Vējupītes kreiso
krastu ziemeļu virzienā līdz robežai ar valsts meža Siguldas mežniecības
40.kvartālu;
no 21. līdz 22. — pa 40.kvartāla dienvidu robežu rietumu virzienā līdz
Vējupītes gravas kreisā krasta augšējai šķautnei;
no 22. līdz 23. — robeža apiet Siguldas pilsētas apbūvēto daļu pa austrumu,
ziemeļu un rietumu pusi — pa Gaujas senielejas kreisā senkrasta augšējo
šķautni, kas vienlaikus ir valsts meža robeža, rietumos no Siguldas sasniedzot
valsts meža Siguldas mežniecības 35.kvartāla 16.nogabala dienvidu stūri;
no 23. līdz 24. — pa Siguldas pilsētas administratīvo robežu dienvidu
virzienā līdz autoceļam Veclaicene–Rīga;
no 24. līdz 25. — pa autoceļu Veclaicene–Rīga uz
rietumiem, sasniedzot ceļa Inčukalns–Valmiera sākumu Inčukalnā pie
apdzīvotās vietas "Sēnīte";
no 25. līdz 26. — pa autoceļu Inčukalns–Valmiera ziemeļaustrumu virzienā
līdz pagriezienam uz Cēsīm Stalbē;
no 26. līdz 27. — no pagrieziena uz Cēsīm Stalbē pa bijušo Valmieras
šoseju uz austrumiem gar Kūdumu, pēc tam uz ziemeļiem gar Lenčiem un
Vējkrogu līdz Vaidavas muižai, kur iziet uz autoceļa Inčukalns–Valmiera;
no 27. līdz 28. — pa autoceļu Inčukalns–Valmiera ziemeļaustrumu virzienā,
līdz tas šķērso Jumaras upi;
no 28. līdz 29. — pa Jumaras upes kreiso krastu dienvidaustrumu virzienā
līdz Gaujai;
no 29. līdz 1. — pāri Gaujai līdz robežapraksta sākumā minētajam punktam
Gaujas kreisajā krastā.

|