Kandava (Kandau)

E.Dubiņš, 1976.g.

Kandava, kas atrodas 31 km no Talsiem, Abavas upes krastos, rakstītos avotos pirmo reizi minēta 1231. gadā. Taču kuršu pils un senpilsēta pie lielā Prūsijas zemes ceļa Abavas senlejas labajā krastā pastāvējusi jau 10. - 12. gadsimtā. Kandavas pilskalns (Baznīckalns) ar pils vietu pilsētas vecākajā, Abavas labā krasta daļā redzams vēl šodien.

1253. gadā, sadalot kuršu novadus, Kandava tika Livonijas ordenim, kas tur uzcēla fogta pili (tā tika izmantota arī kā pieceļa stacija). Pils tuvumā ar laiku izveidojās pilsētiņa. No 1617.gada līdz 1819.gadam Kandava bija pilskunga (līdz pat 1750. gadam viņš dzīvoja bijušajā ordeņa pilī) iecirkņa centrs. Tāpat kā viss novads, arī Kandava uzplauka 17.gs., kad pilsētiņā darbojās pulvera dzirnavas, ogļu dedzinātava, linu austuve un citi uzņēmumi. 18.gs. sākumā to izpostīja karš un mēris, bet 1870. gadā - ugunsgrēks. 1919.gadā Kandavai piešķīra pilsētas tiesības.

Kandavas luterāņu baznīca uzcelta 1736. gadā. tāpat kā tolaik, arī šodien tās interjera iekārtu kuplina ar barokāliem kokgriezumiem rotātā kancele un kungu sols, kurus 18.gs. 30. gados darinājis pēdējais Ventspils kokgriezēju darbnīcas pārstāvis Johans Mertenss (1690-1737). Ievērību pelna arī K. Arnoldi altārglezna (1860).