Maršruti
Pasākumi
Noma
Veikals
Kontakti
Klubs
   
Reģistrēties Login
Kāpēc reģistrēties?
 
 

MARŠRUTI

 

 

Renda (Rōnnen)

E.Dubiņš, 2000.g.

 

Renda atrodas Kuldīgas rajona ziemeļaustrumos, pie robežas ar Talsu un Ventspils rajonu. Hercoga Jēkaba laikā (17. gs.) Rendas muižā audzēja vīnogas, no kurām ieguva skābo Rendas vīnu Jelgavas galma vajadzībām. Vīnogu pamatšķirnes bija ievestas no Reinas upes lejteces.


Pēc Rendas baznīcas (1786) apskates tūristi mēdz pakavēties t. s. Rendas rumbas tuvumā. To veido divi ūdenskritumi Īvandes upītē: augšējais (1,7 m augsts un 5 m plats) pie Valdātu mājām un apakšējais (attiecīgi 2 m un 9 m) Rendas centrā. Starp tiem ir vēl viens trešais, šķiet, mākslīgas izcelsmes kritums (attēlā).


7 km no Rendas Rīgas virzienā aplūkojams vēl viens interesants dabas objekts - sarkanā smilšakmens alas, kuras dēvē par Māras kambariem.


Kādus 4 km lejpus Rendas tilta, Abavas upei ir labā krasta pieteka Dzelzsāmurupe, kuras nosaukuma izcelsme meklējama Hercoga Jēkaba laikos, kad šeit, tagadējo Dzelzāmuru māju vietā (1,5km no ietekas), darbojās Rendas dzelzs ceplis un naglu kaltuve (tolaik saukta par āmuru). Upīti uzdambēja Mežmuižas tuvumā, lejpus Segliņezera, un izveidojusies ūdenskrātuve nosaukta par Dambītes ezeru.
Uzņēmums kalpoja Ventspils kuģu būvētavas un eksporta vajadzībām. Par izejvielu ceplis izmantoja purva rāvas dzelzi, kuru zemnieki klaušu kārtā ar speciālām stangām lauza tuvējā Rūšu valkā un vezumos veda uz cepli. Kopā ar papīrdzirnavām, diviem zāģu gateriem un virpotavu šī industrija sastādīja paprāvu ciemu un pastāvēja līdz Kurzemes patstāvības beigām. Kad Kurzeme tika pievienota Krievijai, Rendas dienviddaļa (Lielrenda) ar daļu no iestādēm nonāca muižnieka f.d. Brinkena rokās un 19.gs. 20-tajos gados ar dambja pārraušanu tika iznīcināta. Līdz mūsu dienām apskatāmas šo laiku liecības nav saglābājušās.

 

Ūdenskritums pār mākslīgo dambīti uz Īvandes Rendas centrā uzreiz aiz briesmīgās sarkanās mājas...

 

Vairāk par Īvandes u.c. ūdenskritumiem lasiet šajā resursā

 

 

Interesanti!

1931.gada 23.aprīlī Abava palos appludināja Rendu. Savukārt 1662.gada jūnijā uzkrita dziļš sniegs un trīs dienas turējās tik auksts, ka aizsala upes un ezeri. Stiprs sals minēts arī 1670.gadā, kad nosala visi augļu koki, daudzi lopi, putni, maža zvēri un cilvēki. Akās aizsala ūdens, un radās ūdens trūkums. Sals turējies līdz jūlijam, pēc tam sākušās nepārtrauktas lietavas. (ceļvedis "Lejup pa Abavu", V.Avotiņš, I. Lukss, 2004.g.).


Campo > Maršruti > Kurzeme > Renda

Lapu uztur: Inno.web