Sabile (Zabeln)

E.Dubiņš, 2000.g.

Sabiles pilsēta izvietojusies gleznainajās Abavas senlejas nogāzēs, ap 25 km no Talsiem.

10.-13.gs. Sabiles pilskalnā (kalna ragā starp divām gravām senlejas dienvidu nogāzē) atradās kuršu pils un senpilsēta. Jaunākie arheoloģiskie pētījumi liek domāt, ka senpilsēta bijusi apdzīvota vēl 15.gs., kaut gan tolaik novada politiskās un saimnieciskās dzīves centra funkcijas jau bija pārņēmusi lejāk, pašā Abavas krastā ap 13.-14.gs. miju uzceltā ordeņa pils (tā nav saglabājusies) ar savu "apkalpes zonu".

Sabiles luterāņu baznīca celta 17.gs. Tās vēlākajām pārbūvēm izmantoti materiāli no drūpošās ordeņa pils. Baznīca pilnīgi rekonstruēta 1876. gadā, taču neskarts palicis agrākais tornis (1682) ar vēl vecāku zvanu, uz kura iegravēts skaitlis "1450". Celtnes interjera lielākie dārgumi ir manierisma kancele (17.gs. sākums), griestu lukturis (1680) un svečturi (1692). Altārglezna (1860), kuras autors ir vācu gleznotājs Volfs, domājams, atvesta no Drēzdenes.

Pret dienvidiem vērstajā Abavas senlejas nogāzē, t. s. Sabiles Vīnakalnā kopš 16.gs. brīvdabā tiek audzētas vīnogas, no kurām darītais vīns hercogu laikos pat eksportēts uz ārzemēm. Kalns fiksēts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk ziemeļos esošais vīna dārzs pasaulē.