Raunis

Upes tips: Upe piemērota WW nobraucieniem augstā palu līmenī;

Ieteicamās laivas: kajaki, pūšļi

Atrašanās vieta: Raunas kreisā krasta pieteka netālu no Priekuļiem;

Upes platums apskatītajā posmā – ap 3-7 m, kritums – 5–15 m/km.

Sportiska interese upei ir no Pleskavas šosejas līdz lejas tiltam, kaut arī, ja ticam horizontālēm, arī augstāk ir šis-tas interesants. Upē ir diezgan daudz koku aizkritumu, bez tam ūdens maksimums tur mēdz būt tad, kad ledus vēl nav izgājis, tā ka pavasarī jārēķinās arī ar ledus sastrēgumiem.

Hrestomātiskajā I. Luksa upju sarakstā ir minēts ka no Pleskavas šosejas līdz Cēsu-Veselavas tiltam kritums ir 6.6 m/km… sausi skaitļi tie ir, mīlīši, sausi skaitļi! Tie varbūt ir precīzi attiecībā uz vidējo kritumu, bet posms, uz ko tie attiecas ir 10km garš.

Vārdu sākot, no Pleskavas (t.i Vidzemes) šosejas 5m/km kritums pakāpeniski pieaug līdz kādiem 10m/km, nebraucamu koku sakritumu ir samērā maz. Atsevišķi sakritumi ir tehniski sarežģīti un diezgan bīstami, tā ka jābūt uzmanīgam. Posma vidusdaļā krāces ir nepārtrauktas un sasniedz ap 10-15m/km. Gultnē ir daudz lielu laukakmeņu un vietām rodas tīri vai kalnu upes iespaids. Protams, jebkurš koks tur var sagādāt lielas problēmas, tā ka preventīva koku izvākšana ir stingri rekomendēta, tomēr koku nav daudz. Katrā ziņā fīlings šim posmam ir ļoti labs un Raunis posmā no Vidzemes līdz Veselavas tiltam ir ierindojams Latvijas WW upju topa augšgalā.

Pēdējie 1-2km pirms Veselavas caurtekas ir salīdzinoši lēni, sakritumu ir vairāk un finišu sagaidīt ir grūti. Kaut arī izkāpšana ir vieglāka pie vecās šosejas, ir ieteicams finišēt pēc jaunās, jo tai ir ekskluzīva caurteka ar pazemes sērfojamo vilni. Aptuvenais nobrauciena laiks – 2.5 – 3h, fiziskā slodze ir diezgan liela, tā ka visa Rauņa braukšana ir labi jāapsver.

Posms no Veselavas tilta līdz Cēsu-Jaunraunas tiltam ir ar mazāku kritumu, tomēr arī te ir baudāmas krāces un daudz ļoti skaistas klintis (līdz Veselavas ceļam klinšu nav, ir tikai mālaini atsegumi). 2005. gadā šinī posmā ir izvākta lielākā daļa kritušo koku, protams, ir arī apnesamas vietas. Arī šī posma lielākais kritums ir vidusdaļā, kur tas saniedz ap 10m/km. Lejas gabala pirmās trešdaļas beigās pie Danku mājām ietek Delzupīte, zem kuras Raunis neaizsalst. Pēc Delzupītes sākās arī lejas gabala sportiski interesantākais posms, arī ūdens daudzums ir pieaudzis par ~50% salīdzinot ar augšējo gabalu.

Klintis Rauņa krastos ir daudz; pārsvarā 5-7m augstas. Pēc lejas tilta Raunim kritums ir mazs, tā ka līdz ietekai Raunā braukt nav vērts.

Sportiskā ziņā Rauņa lejtece atpaliek no Cimzas, Bērzaunes vai Līgatnes, taču augštece ir tām pielīdzināma, tā ka Raunis ir droši liekams Latvijas WW upju topā.

Lejas gabala nobrauciena laiks – ap 2-3h.

Bīstamas vietas !
- Koku un ledus sanesumi visā upes garumā.

Apskates vērtās vietas: klintis Rauņa krastos.