Sietiņiezis

Viens no Latvijas skaistākajiem iežiem. Devis nosaukumu tuvējām Sietiņu mājām, nosaukums cēlies no tā, ka iezis bagātīgi izrobots. Reti sastopams tik ārkārtīgi daudzveidīgs iezis kā Sietiņš. Te nav vienlaidus smilšakmens siena, bet ir topoša arka, ala ar 2 izejām, nišas, milzīgs stabveida cilnis, it kā kontrforsu atbalstītas platformas, plaisas un šauras dzegas.

Iezis dalās 2 atšķirīgos posmos. Pirmais posms - vienlaidu, apakšā gandrīz vertikāla 200 m gara, ap 13 m augsta lēzeni ieliekta krauja, kur no ūdens līmeņa līdz 6 m augstumam atsedzas dzeltenīgi balti Gaujas svītas smilšakmeņi. Atsegumā redzamas noslīdeņu krokas, dubults slīpslāņojums, melni smago minerālu koncentrātu slānīši, izskalojuma virsmas un māla olīši. Virs tiem seko 6 - 7 m
Otrais posms sākas vairāk uz dienvidiem. Te smilšakmens atsegumi ir tālāk no upes. Kraujas apakšējā daļa apaugusi ar krūmiem un kokiem, no upes gandrīz neredz. Šī daļa ir saposmota, vietām klints līdz 15 m augsta. Daudz dažāda platuma plaisas. Tās bojā klinšu kāpēji, pa tām kāpelējot, kaut arī te kāpelēt aizliegts. Ir ierīkotas takas pa augšu un apakšu. Te atradās Latvijas dižākā dabiskā arka. Blakus atrodas ala, kam abi gali vaļā, kā arī 15 m augsts smilšakmens stabs. Bez tam jāpiemin arī Velna papēdis - plaisu ierobežots smilšakmens izcilnis ar platformu galā, kas ar laiku var kļut par smilšakmens stabu. Tālāk dienvidos - sengrava, kas beidzas ar lielu vertikālu trīsstūrveida plaisu. Sietiņiezī atrodamas divas prāvas nišas. Sufozijas piltuves, no kurām lielākā ir 7 m dziļa, diametrs 8 metri.
150 m tālāk ir neliela okera atradne, ko veidojuši avoti.

Sietiņieža dabiskā arka sabruka 1975. gada vasarā. Velve bijusi 4 m plata. Bijusi izcilākais Sietiņieža veidojums. Bijusi daudzkārt lielāka par Liepas Ellītes arkām. Šī arka bija izveidojusies šaurā, upei paralēlā smilšakmeņu šķautnē, kuru no ielejas nogāzes norobežo sengrava ar piltuvveida padziļinājumu. Arkas augstums no nogāzes pamatnes bija 7 m. Caur to gāja 5 m augsta un līdz 8 m plata eja, kuras velves platums bija 4 m, biezums 2 m. Pāri arkai gāja norobežota tūristu skatu taka. Arka palielinājās, nogrūstot šmilšakmeņiem no velves apakšas, ko paātrināja uzrakstu skrāpētāji. Tagad arkas vietā smilšakmens šķautnē liels robs. Tepat līdzās veidojas jauna arka.

Sietiņieža Velnala - Sietiņieža D daļas ziemeļos, pie iegruvuma, 10,5 m gara. Ala unikāla ar to, ka tai abi gali vaļēji - te veidojas arka netālu no bijušās Sietiņieža arkas vietas.
Stabs - blakus iegruvumam un alai atgādina milzīgu, 15 m augstu "cukurbieti". Tas stāv vertikāli, ar vienu sānu nedaudz turēdamies pie klints sienas.
Divas nišas D daļā.