Maršruti
Pasākumi
Noma
Veikals
Kontakti
Klubs
   
Reģistrēties Login
Kāpēc reģistrēties?
 
 

UPES

 

 

Velnala (Siguldas)

Velnalas klintis ir 15m augstas un 250m platas. Atrodas Gaujas kresajā līkumā 3.8km jeb pusstundas brauciena attālumā no Siguldas tilta. Gauja pret šīm klintīm triecas frontāli, tāpēc te bieži ir nobrukumi. Ja četrdesmitajos gados klinšu pakājē varēja stāvēt, tagad te ir atvars. Apskatāma ir liela niša blakus Velnalai, skaistas klintis, dzegas, šaura taka uz augšu, virsotni.


Smilšakmeņos te redzams seno straumju raksts - muldveida slīpslāņojumi. Te izdalītas sekojošas sugas - L. Agasizs - Psammolepis paradoxa , A. Eihvalds - Asterolepis ornata . Tieši šejienes iežos ir visbagātīgākais devona zivju fosiliju un arī floras atlieku komplekss. Izcils Gaujas ielejas ģeoloģisks piemineklis. Pēc lietus izskalotus bruņuzivju gabaliņus var atrast arī uz takām.
Pati Velnala - 40 m gara ala, mākslīgi pagarināta. Grūti pieejama, jo sākas klinšu vidū astoņus metrus virs Gaujas. Alas griestos saglabājušies seši caurumi, kas ir līdz 2 m dziļi, 10 - 15 cm diametrā - "velna skursteņi". Līdz 1992. gadam ala bija 10,7 m gara, griestu augstums 2,5 m, maksimālais platums 5,6 m, alas laukums 45 m2, tilpums 70 m3. 1992. gadā ala tika tīrīta un rakta, kļuvusi 40 m gara, 9 m plata, 4,8 m augsta (Anša Opmaņa mērījumi).

 

Alu pagarināja "Baltā brālība", meklējot alā savu aprakto "templi". Agrāk taka uz alu gāja pāri tās griestiem, kur to biezums nav vairāk par 1 metru. Tagad pieeja pa tiltu pāru Gaujai, tomēr alā nokļūt nevar. Ala veidojusies vairāk, kā pirms 10.000 gadiem upes sānu erozijas un tagad izzuduša avota darbības rezultātā. Intensīva alas veidošanās varēja beigties pirms 5000 gadiem.


Velnalas niša - blakus Velnalai. Nišas griestos četri Velna skursteņi, kuru dziļums sasniedz pat 3,5 m.
 

Citi Gaujas ieži un vietas:


Campo > Maršruti > Siguldas Velnala

Lapu uztur: Inno.web