Zvārtes iezis

No 60.- tajiem g. Saukts arī par Zvārtas iezi. Krāšņākais smilšakmeņu iezis Latvijā, lielisks skatu punkts. Sastāv no divām daļām - vertikālas klints un pakavveidīga nobrukuma, kura garums ir ap 150 m, kopējais kraujas augstums ap 45 metri. Pakavveida nobrukumā ved kāpnes, Amatas krastus te savieno gājēju tiltiņš.

Senāk klints bijusi krietni lielāka, tagad tā strauji nobrūk, klints garums kļūst aizvien mazāks. Lai iezis neaizietu bojā, 1939. gadā šajā vietā Amatas gultne tika iztaisnota.

Gaujas svīta aizņem atseguma lielāko daļu, taču pašā kraujas augšdaļā ir ap 3 m biezs Amatas svītas pamatnes atsegums. Kraujas iegrauzumā (starp klinti un krauju) ir aleirolīts, ko pārsedz Amatas svītas baltie smilšakmeņi, kuru pašā pamatnē ir fosilo zivju atlieku konglomerātu slānis. Klintī ir saglabājušās arī vairāki virspalu terašu izskalojumu līmeņu iezīmes. Pakājē ir sekla grota, kuras augstums ir 2.5 m, platums - 7 m.

No 45 m augstās kraujas paveras krāšņs skats uz Zvārtes iezi un skaistu, izkoptu ainavu.
Austrumos no Zvārtes ieža Amatas labajā krastā ap 100m no labā krasta atrodas Miglas iezis.

Tautas nostāsti vēstī, ka Zvārtes iezis bijusi raganu sapulču vieta Vasarsvētkos, Jāņos un Ziemassvētkos. Tad tās uz slotām šāvušas šurp no Zilūža un Vilkates siliem.