Zvārtes
iezis
No 60.- tajiem g. Saukts arī par Zvārtas iezi. Krāšņākais smilšakmeņu iezis
Latvijā, lielisks skatu punkts. Sastāv no divām daļām - vertikālas klints un
pakavveidīga nobrukuma, kura garums ir ap 150 m, kopējais kraujas augstums ap
45 metri. Pakavveida nobrukumā ved kāpnes, Amatas krastus te savieno gājēju
tiltiņš.
Senāk klints bijusi krietni lielāka, tagad tā strauji nobrūk, klints
garums kļūst aizvien mazāks. Lai iezis neaizietu bojā,
1939. gadā šajā vietā Amatas gultne tika iztaisnota.
Gaujas svīta aizņem atseguma lielāko daļu, taču pašā kraujas augšdaļā
ir ap 3 m biezs Amatas svītas pamatnes atsegums. Kraujas iegrauzumā
(starp klinti un krauju) ir aleirolīts, ko pārsedz Amatas svītas
baltie smilšakmeņi, kuru pašā pamatnē ir fosilo zivju atlieku konglomerātu
slānis. Klintī ir saglabājušās arī vairāki virspalu terašu izskalojumu
līmeņu iezīmes. Pakājē ir sekla grota, kuras augstums ir 2.5 m, platums
- 7 m.
No 45 m augstās kraujas paveras krāšņs skats uz Zvārtes iezi un skaistu,
izkoptu ainavu.
Austrumos no Zvārtes ieža Amatas labajā krastā ap 100m no labā krasta atrodas
Miglas iezis.
Tautas nostāsti vēstī, ka Zvārtes iezis bijusi raganu sapulču
vieta Vasarsvētkos, Jāņos un Ziemassvētkos. Tad tās uz slotām šāvušas
šurp no Zilūža un Vilkates siliem. |